Prosopokrātija ir pārvaldes forma, kurā pilsoņi īsteno varu personiski, nevis ar pārstāvju starpniecību. Nevis balsojums, kas nodots viņu vārdā. Nevis pilnvaru termiņš, kas deleģēts kādam citam. Pati vara, personā.
Divas saknes, apvienotas, lai nosauktu kaut ko, kam līdz šim nebija sava skaidra nosaukuma.
Grieķu vārds πρόσωπον (prósopon) nozīmē personu — rīkojošos es, nevis lomu, kas tiek pildīta kāda cita vārdā. Tā ir sakne aiz latīņu vārda persona, un tā saglabājas mūsdienu grieķu valodā izteiksmē νομικό πρόσωπο, "juridiska persona".
Apvienota ar -krātija (no vārda kratos, vara), prosopokrātija burtiski nozīmē personas varu — varu, kas paliek tur, kur atrodas persona, nevis pāriet pārstāvim, kas rīkojas viņas vietā.
Sakne πρόσωπο (persona) var apvienoties ar ļoti dažādām galotnēm. Tikai viena no tām apraksta to, ko šis vārds nozīmē.
Kults, kas veidots ap vienu valdnieku, pielūgts, kamēr visi pārējie paliek pasīvi. Personības kults.
Fiksācija uz līdera seju vai tēlu, nevis uz to, ko viņš patiešām dara. Personības apsēstība.
Vara, kas sadalīta katram pilsonim, personiski, pa vienam. Nevis viena paaugstināta persona — vara, kas pāriet, personiski, caur visiem.
Prosopokrātija ir pārvaldes forma, kurā pilsoņi īsteno varu personiski, nevis ar pārstāvju starpniecību.
Prosopocracy is a government in which citizens exercise power personally, not through representatives.
Prosopokrātija neaizstāj demokrātiju — tā pabeidz to, uz ko vārds vienmēr ir tiecies.
Vārds "demokrātija" nozīmē tautas varu, taču nekas nav teikts par to, kā šī vara tiek īstenota. Atstāta atvērta, šī plaisa ir ļāvusi vārdam aptvert gandrīz jebko: pilsoni, kas balso reizi dažos gados, lai kāds cits valdītu viņa vārdā, sauc par demokrātiju, tāpat kā pilsoni, kas valda pats, personiski. Prosopokrātija nosauc šī solījuma otro pusi — daļu, uz ko demokrātija norāda, bet ko nekad negarantē. Tā nav demokrātijas sāncense; tā ir mehānisms, kas liek vārdam nozīmēt to, ko tas vienmēr ir apgalvojis nozīmējam.
Pārstāvības sistēmās neveiksmei vienmēr ir, kur paslēpties.
"Velns slēpjas detaļās" kļūst par attaisnojumu: vaina virzās uz tāliem tehnokrātiem, uz sistēmu, kas ir pārāk sarežģīta, lai par to atbildētu viena persona. Prosopokrātija novērš šo slēptuvi strukturāli, nevis morāli — pilsonis, kuram ir vara, pats ir šī detaļa. Nav neviena velna citur, ko atrast.
"Horistics is the apposite and airtight formulation of the differentia of concepts."
«Οριστική είναι η εύστοχη και αεροστεγής διατύπωση της ειδοποιού διαφοράς εννοιών.»
Katra attaisnojuma novēršana darbojas tikai tad, ja pilsoņi var redzēt pietiekami skaidri, lai labi valdītu, kad attaisnojumi ir pazuduši. Tāpēc prosopokrātijas stūrakmens ir Horistics — disciplīna, ko apraksta šī definīcija. No pilsoņa, kurš nespēj precīzi definēt brīvību, taisnīgumu vai korupciju, nevar sagaidīt, ka viņš precīzi īstenos varu pār tiem. Prosopokrātija pieprasa pilsoņus, kas spēj redzēt politiski; Horistics ir veids, kā šis redzējums tiek veidots.
Horistics aizsākas Sokrata definīciju izpētes metodē — 2030. gads iezīmē 2500 gadus kopš Sokrata dzimšanas.
Praktizē Horistics →Prosopokrātija nosauc, kādai jābūt varai — ko īsteno paši pilsoņi, nevis deleģē citiem. ROTA ir konkrēts priekšlikums par to, kā to praksē īstenot: pilsoņi rotē īsos pilsoniskā pienākuma termiņos, tā ka vara pāriet personiski caur visiem, un neviens to netur pietiekami ilgi, lai tā beigtu būt viņa paša.
Lasīt ROTA priekšlikumu →